Iespējamie Īrijas jūras robežas “labvēlības periodu” pagarinājumi trešdien tiks apspriesti ES un Lielbritānijas struktūrā, kas pārrauga Ziemeļīrijas “Brexit” vienošanos.
Labvēlības periodi nozīmē, ka preču pārbaude un kontrole no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju vēl nav pilnībā ieviesta. Pirmais no tiem, kas attiecas uz pārtiku un pakām, beigsies aprīlī. Apvienotās Karalistes valdība ar biznesa grupu atbalstu ir lūgusi ES pagarināt termiņu līdz 2023. gadam.
Jautājums tiks apspriests apvienotajā komitejā, kuru kopīgi vada Ministru kabineta biroja ministrs Maikls Gove un Eiropas Komisijas viceprezidents Maross Sefkovičs. Ziemeļīrijas izpildvaras ministri ir uzaicināti piedalīties Apvienotās Karalistes delegācijā.
Pirmā ministre Arlēna Fostere sacīja, ka viņas Demokrātiskā unionistu partija (DUP) nemēģina pagarināt labvēlības periodus, aprakstot šādu soli kā “pielīmējamu apmetumu” tirdzniecības problēmām pēc Brexit, kas skāra Ziemeļīriju.
"Ja notiks [paplašinājums], tas palīdzēs uzņēmumiem īstermiņā, bet visi uzņēmumi, par kuriem es runāju, vēlas pastāvīgu risinājumu, un viņi vēlas nodrošināt, ka viņiem pie visa šī vairs nav jāatgriežas," viņa piebilda. Pirmā ministra vietniece un Sinn Féin viceprezidente Mišela O'Nīla sacīja, ka "visas pūles" ir veltītas tam, lai "protokols darbotos".
Ziemeļīrijas sekretārs Brendons Lūiss sacīja, ka problēmas ar tirdzniecības kārtību ir "jānosaka un jāsakārto".
Bet viņš teica, ka tie Ziemeļīrijas ekonomikai sniedz “milzīgas” konkurences priekšrocības. "[Ziemeļīrijas] protokols ir spēkā esošs juridisks nolīgums ... un mums ir jāpārliecinās, ka mēs to pozitīvi ietekmējam Ziemeļīrijas iedzīvotājiem," viņš teica.
Kādi ir labvēlības periodi?
Ziemeļīrija joprojām ir daļa no ES vienotā preču tirgus un turpina ieviest ES muitas noteikumus savās ostās. Tas nozīmē, ka ES importa noteikumi ir piemēroti precēm, kuras no Lielbritānijas ieved Ziemeļīrijā kopš 1. janvāra. Labvēlības periodi nozīmē, ka visas ES procedūras vēl nav piemērojamas.
Dažiem pārtikas uzņēmumiem, īpaši lielākajiem mazumtirgotājiem, nav jāievēro visas ES parastās sertifikācijas prasības. Turklāt pakām, kurās pārvadā preces, kuru vērtība ir 135 mārciņas vai mazāk, muitas deklarācijas nav vajadzīgas. Iekš pēc 16. panta strīdiem, Gove kungs rakstīja ES, lūdzot pagarināt labvēlības periodus.
Viņš arī lūdza ES izskatīt tās lēmumu aizliegt dažu priekšmetu, piemēram, sēklas kartupeļu, importu Ziemeļīrijā un atvieglot noteikumus par lolojumdzīvnieku nogādāšanu pāri Īrijas jūrai. Atbildot uz to, ES neizslēdza ilgākus labvēlības periodus, taču diez vai piekritīs Gove kunga pieprasītajam ilgajam pagarinājumam.
Pirmdien Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenejs paziņoja, ka ES ir gatava būt “elastīga” un “dāsna”, lai mazinātu ietekmi uz Ziemeļīrijas uzņēmumiem, taču Lielbritānijai pagājušā gada decembrī bija jāpilda savas saistības pret ES. Tie ietvēra solījumu nodrošināt ES novērotājiem reālā laika piekļuvi Apvienotās Karalistes muitas datiem un sniegt datus par precēm, kas pārvietojas no Ziemeļīrijas uz Lielbritāniju. Kovenejs sacīja, ka saskaņā ar Ziemeļīrijas protokolu tirdzniecība starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju varētu būt vieglāka, ja Apvienotā Karaliste piekristu ciešāk pielāgoties ES pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku un augu veselības standartiem.
Jauna piegādes problēmu sistēma
Trešdien MLA tika paziņots, kā muitas amatpersonas strādā pie jaunas IT sistēmas, lai risinātu ātrpiegādes problēmas pāri Īrijas jūras robežai. Sīkāku informāciju Stormont ekonomikas komitejai izklāstīja Seamus Leheny no kravu tirdzniecības organizācijas Logistics UK.
Viņš sacīja, ka cerēja, ka tas ļaus eksprespārvadātājiem vieglāk nogādāt pakas no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju, taču viņš piebilda, ka tas būs gatavs tikai vēlāk šogad.
Jums ir jāpiesakās savā profilā lai ievietotu komentāru.