Lai arī šogad kartupeļu platība ir ievērojami samazinājusies, raža varētu izrādīties lielāka. "Izšķiroša būs raža no hektāra," sacīja Ziemeļrietumu Eiropas kartupeļu audzētāji (NEPG).
Kartupeļu audzētāju organizāciju grupa Ziemeļrietumu Eiropā norāda, ka vairāki faktori varētu apdraudēt rentabilitāti arī šogad. NEPG arī atzīmē, ka realizētās cenas šajā pavasarī bija augstākas nekā Belgapom ieteiktās cenas.
Pagājušajā mēnesī VILT jau ziņoja, ka kartupeļu platība Flandrijā bija kritusies pirmo reizi gadu laikā . Pēc katastrofālā vainagojuma gada tika iestādīti par 6.5 procentiem mazāk kartupeļu. Beļģijā kopumā šis samazinājums ir pat 8.5 procenti, savukārt kaimiņvalstīs reakcija bija nedaudz mazāk intensīva. Piemēram, samazinājums Vācijā ir 3.5 procenti, Francijas audzētāju skaits ir samazinājies par 3 procentiem, bet Nīderlandē - -6.5 procenti. Tas izriet no NEPG datiem.
Neskatoties uz platības samazināšanos, ražošana varētu izrādīties lielāka, norāda organizācija. "Nokrišņu dēļ raža ir diezgan labā formā, lai gan mums ir jāgaida un jāskatās uz turpmāku laika apstākļu attīstību," skaidro NEPG sekretārs Daniels Rikkmans.
Lielāks slimības spiediens un ražošanas izmaksu pieaugums
François Huyghe no Boerenbond piekrīt, ka bumbuļu iestatīšana šogad ir ļoti laba, taču temperatūras svārstību dēļ slimības spiediens ir pieaudzis. Pieaugošā slimības spiediena un nokrišņu dēļ audzētāji ir spiesti intensīvāk izturēties pret kartupeļiem, savukārt kultūraugu aizsardzības līdzekļu pašizmaksa ir ievērojami pieaugusi. "Pesticīdu, enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenas ir strauji augušas," sacīja NEPG. "Dažu mēnešu laikā šķidrā slāpekļa cena pat ir divkāršojusies."
“Pesticīdu, enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenas ir ārkārtīgi pieaugušas. Dažu mēnešu laikā šķidrā slāpekļa cena pat ir divkāršojusies
Daniels Rikkmanss - Ziemeļrietumu Eiropas kartupeļu audzētāju sekretārs
Atšķirībā no augstākas pašizmaksas, ražošanas pieaugums varētu izraisīt arī zemākas kartupeļu cenas. Liela daļa kartupeļu (70% Flandrijā) tika nolīgti un pārdoti šī gada sākumā, atstājot aptuveni trīsdesmit procentus brīvajam tirgum. "Jo vairāk produkcijas un augstāks piedāvājums brīvajā tirgū, jo zemāka var būt cena," saka Rikkmans.
NEPG sekretārs uzsver, ka vainagu krīze joprojām pār sektoru karājas kā Damokla zobens, lai gan situācija attīstās pareizajā virzienā. "Bet vienmēr varētu būt ierobežojoši pasākumi, kas samazina pieprasījumu pēc saldētām čipsiem un citiem kartupeļu produktiem."
Lauksaimnieks parasti gūst vislabākās peļņas brīvajā tirgū, savukārt audzēšana līgumos bieži vien ir tikai rentabla. Pagājušajā gadā cena brīvajā tirgū strauji kritās un cena nokritās zem četriem eiro (PCA / Fiwap kotācija). Pašlaik tas ir 11 eiro, joprojām ir tikai daļa no cenas 2018. gadā, kad kartupeļu tonna deva gandrīz 30 eiro.
Augstākas cenas nekā Belgapom sarakstā
NEPG locekļi arī atzīmēja, ka kartupeļi pēdējos mēnešos ir devuši vairāk nekā Belgapom ieteiktās cenas - vidēji cenas, ko maksā tirgotāji un pārstrādes rūpniecība. Belgapom kotācija ir visbiežāk izmantotā cena kartupeļiem, kurus pārstrādā saldētos kartupeļu produktos. "Audzētāji nevēlējās pārdot kartupeļus par Belgapom cenām, kas dažiem tirgotājiem lika maksāt augstākas cenas," skaidro Rikkmans, kurš saņēma šādus signālus no vairākām audzētāju organizācijām.
Pēc Huiges domām, tas drīzāk ir izņēmums. “Belgapom cenas parasti sniedz labu priekšstatu par tirgus situāciju. Pēc lauksaimnieku arodbiedrības darbinieka teiktā, Belgapom kotācijas daudz neatšķiras no Kartupeļu audzēšanas testu centra (PCA) kotācijām. “PCA cena tiek noteikta, pamatojoties uz audzētāju pieprasījumiem. Atšķirībā no Belgapom, PCA norāda cenu diapazonā ar minimālo cenu un maksimālo cenu konkrētajai nedēļai. "Abas kotācijas ir ļoti līdzīgas un atspoguļo tirgus situāciju," viņš nolemj.
Avots: Pašu ziņošana