Ģenētiskā daudzveidība tiek zaudēta satraucošā tempā, liecina nesenais pētījums no Amerikāņu Bioloģisko zinātņu institūts (AIBS). Bet lauksaimnieki un zinātnieki strādā, lai saglabātu kultūraugu ģenētisko daudzveidību, lai nākotnē nodrošinātu pārtikas sistēmu elastību.
Globālās pārtikas sistēmas stabilitāte ir atkarīga no kultūraugu ģenētiskās daudzveidības. Tas ir “lauksaimniecības pamats”, stāsta Food Cister Dr Nora Castañeda-Álvarez, The Crop Trust sēklu izturības projektu vadītāja.
"Ģenētiskā daudzveidība ir atšķirības sugās un to populācijās ... [kas] palīdz sugām pielāgoties un padara elastīgākas ekosistēmas," saka Dr Sean Hoban, AIBS ziņojuma līdzautors un koku saglabāšanas biologs Mortonas dendrārijā. .
Kultūru daudzveidība ir iespējama, pateicoties “lauksaimnieku pagātnei, tagadnei un nākotnes ieguldījumam izcelsmes un daudzveidības centros,” raksta Stef de Haan, Starptautiskā kartupeļu centra (CIP) Andu pārtikas sistēmu vecākais zinātnieks augu ģenētiskajos resursos. Taču šodien viņu kā ģenētiskās daudzveidības glabātāju lomu apdraud globālo tirgu spiediens un klimata pārmaiņas.
Nesenajā Evolūcijas lietojumprogrammu dokumentā tiek lēsts, ka savvaļas populācijās ģenētiskās daudzveidības zudums ir par sešiem procentiem kopš rūpnieciskās revolūcijas sākuma 1700. gadu vidū. Un AIBS pētījuma autori apgalvo, ka, lai gan nevalstiskās organizācijas (NVO) izvirza vērienīgus mērķus sugu un ekosistēmu daudzveidības aizsardzībai, ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas mērķu trūkst.
Piemēram, projekts Crop Trust's Seeds for Resilience cer stiprināt saites starp valstu gēnu bankām un lauksaimniekiem piecās Subsahāras Āfrikas valstīs. Gēnu bankas, kas iesaldē un uzglabā sēklas kolekcijās, palīdz aizsargāt kultūru daudzveidību prom no to dabiskajām dzīvotnēm. Viņiem “ir galvenā loma kā rezerves vietām saglabāšanai”, Kastaņeda-Álvareza stāsta Food Tank.
Cieši sadarbojoties ar gēnu bankām, lauksaimnieki var izvēlēties tādu galveno kultūru šķirnes kā sorgo, prosa un govju aitas ar “īpašībām, kas palīdz tām stāties pretī klimata pārmaiņām un citām problēmām”, saka Kastaņeda-Álvaress. Turklāt lauksaimnieki var saglabāt visas unikālās kultūraugu šķirnes, kas tām var būt, izmantojot sēklu banku, lai nodrošinātu turpmāku elastību.
Piecu gadu projekts “ļaus augu selekcionāriem un citiem zinātniekiem izpētīt valstu gēnu banku daudzveidību un izmantot to selekcijas programmās, lai izstrādātu jaunas, uzlabotas šķirnes,” stāsta Castañeda-Álvarez.