Aleksandrs Kolodjažnijs, KH “Kirby” izpilddirektors, Čui apgabals, Kirgizstānas Republika:
– Mūsu uzņēmums ir dzimis 1997. gadā kā neliels čipsu ražošanas cehs. Tagad tas ir viens no vadošajiem uzņēmumiem republikā, kas specializējas kartupeļu ražošanā un pārstrādē.
Augsekas laikā audzējam vairākas kultūras, kas ir pieprasītas Centrālāzijas tirgū. Ziemas kviešu platība ir 500 hektāri, daudzgadīgās stiebrzāles – 200 hektāru, tritikāle – 50 hektāru, sojas pupas un auzas – katra 30 hektāru platībā. Apmēram 150 hektāri atvēlēti kartupeļiem pārstrādei un vēl 50 hektāri tā sēklām. Vidējā kultūraugu raža pārsniedz 40 tonnas no hektāra.
Mums nav problēmu ar bumbuļu pārdošanu, jo viss izaudzētais apjoms tiek izmantots kā izejviela mūsu augam. Šeit tiek ražoti tikai divu veidu produkti: kartupeļu čipsi un salmiņi. Taču ceru, ka tuvākajos gados klāsts tiks paplašināts. Mūsu pašu profesionālā pārdošanas komanda nodarbojas ar izplatīšanu visā Kirgizstānā.
No visām Rietumu selekcionāru piedāvātajām šķirnēm izvēlamies pārstrādei piemērotāko, piemēram, Lady Claire. Mums ir licences līgums ar kompāniju “Solana”, no kuras ņemam arī Opal šķirni, un tās jaunā Papageno šķirne šobrīd ir ražošanas testēšanā.
Tehnoloģiskās iekārtas, lauka un noliktavu iekārtas kartupeļu audzēšanai mūsu saimniecībā galvenokārt ir pārstāvētas ar GRIMME risinājumiem. Citas iespējas efektivitātes un uzticamības līmenim sev pagaidām neredzam. Pateicoties Rietumu tehnoloģijām, ir izveidotas arī kartupeļu uzglabāšanas jaudas, kuras var saglabāt no ražas līdz ražai, nezaudējot kvalitāti. Piemēram, sēklu materiāla noliktavas klimatiskais aprīkojums no Vācijas uzņēmuma Gaugele.
Mūsu klimatiskajā zonā apūdeņošana kļūst par kartupeļu audzēšanas priekšnoteikumu. Turklāt ir vēlams, lai laistīšana būtu mehanizēta, apkaisot vai pilinot. Esam strādājuši ar abām sistēmām, taču šobrīd esam atteikušies no “piliena” tās sarežģītības un augsto izmaksu dēļ. Pēdējo pāris gadu laikā mēs esam izstrādājuši plaša spektra sprinkleru iekārtas apļveida apūdeņošanai.
Kvalitatīva sēklas materiāla iegūšanas jautājumus risinām pašu spēkiem. Mēs pērkam augsto reprodukciju sēklas Eiropā un pēc tam pavairojam viduskalnu apstākļos, ļaujot izpildīt visas šim procesam nepieciešamās prasības.
Tāpat kā citu reģionu zemniekiem, mums ir jācīnās ar kartupeļu vīrusu, sēnīšu un baktēriju slimībām. No kaitēkļiem Kirgizstānā lielākās problēmas rada Kolorādo vabole un visu veidu laputis. Augu aizsardzībai izmantojam dažādu ražotāju preparātus, tai skaitā Eiropas, Krievijas, Ķīnas.
Mēs nevienu nemudinām pāriet uz mūsu biznesa modeli, atteikties no tirgojamo kartupeļu ražošanas un audzēt tikai čipsus. Ir skaidrs, ka tehnoloģiskā pieeja šādai kultūrai sniedz ražotājam zināmas iespējas un konkurences priekšrocības. Taču vispirms viņam būs nepieciešami lieli ieguldījumi un rūpīga tirgus izpēte. Nav iespējams iztikt, nepērkot sarežģītas iekārtas, kuras vietējā rūpniecība neražo. Bet, no otras puses, kultūras rentabilitātei krītoties, nav jārisina pārdošanas problēmas, jācieš zaudējumi zemo pārdošanas cenu dēļ un jākompensē izmaksas, palielinot ražošanu.