Ēģiptes lēmums atļaut tās valūtas brīvas svārstības 6. gada 2024. martā ir izraisījis satricinājumus pasaules tirgos, īpaši ietekmējot kartupeļu tirdzniecību. Ēģiptes mārciņai tikai vienas dienas laikā zaudējot vairāk nekā 61% savas vērtības attiecībā pret ASV dolāru, valsts kartupeļu eksports, kas jau tā ir ievērojams pasaules mērogā, ir kļuvis vēl pievilcīgāks Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras saskaras ar deficītu un strauji augošām cenām.
Ēģipte, kas ir viena no piecām lielākajām pasaules kartupeļu eksportētājām, tradicionāli piegādā kartupeļus daudzām valstīm, tostarp Krievijai, ES, AAE, Libānai, Irākai, Kuveitai un Sīrijai. Neraugoties uz ģeopolitiskiem izaicinājumiem, piemēram, notiekošo Sarkanās jūras krīzi, ko veicināja Houthi aktivitātes, Ēģiptes kartupeļi joprojām ir pieprasīti, un pat tāli tirgi, piemēram, Indonēzija, izrāda interesi.
Ēģiptes valūtas devalvācijas laiks nevar būt piemērotāks ES, kur kartupeļu cenas ir strauji augušas. Eiropai cīnoties ar piedāvājuma trūkumu, ko saasina dažādi faktori, tostarp nelabvēlīgi laika apstākļi un loģistikas problēmas, Ēģiptes kartupeļi piedāvā glābšanas riņķi. Pēkšņā devalvācija ir ļāvusi nedaudz atvieglot saspringto kartupeļu tirgu, novēršot turpmāku cenu kāpumu īstermiņā.
Šī notikumu konverģence izceļ globālo tirgu savstarpējo saistību un kartupeļu tirdzniecības noturību, saskaroties ar grūtībām. Kamēr ģeopolitiskā spriedze turpinās, eksportētājiem, piemēram, Ēģiptei, rodas iespējas aizpildīt trūkumus piegādes ķēdēs un stabilizēt cenas galvenajos tirgos. ES valstīm cenšoties dažādot savus kartupeļu avotus, Ēģipte ir gatava ieņemt galveno lomu, izmantojot savas konkurences priekšrocības un stratēģisko pozīciju starptautiskajā kartupeļu tirdzniecībā.