Pesticīdu iniciatīva aicina aizliegt sintētiskos pesticīdus Šveicē un aizliegt ar pesticīdiem ražotas pārtikas importu. Par to nebalsos tikai nākamajā gadā, bet par to jau notiek diskusijas.
Lauksaimnieku asociācijai un dažādām pārtikas rūpniecības asociācijām ir bijis eksperta ziņojums par iniciatīvas ekonomisko ietekmi, ko sagatavojis Čārlzs Gotlībs no Sanktgallenes universitātes. Tādējādi tiek secināts, ka Šveices lauksaimniecība ražotu par 30 procentiem mazāk pārtikas. Vietējo lauksaimnieku īpatsvars Šveices pārtikas apgādē samazināsies no 60 procentiem šodien līdz 42 procentiem.
Šī krituma iemesls ir tas, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā tajā pašā apgabalā ir mazāk ražas nekā tradicionālajās saimniecībās. Autori šos datus ir nodevuši iniciatīvai, lai aprēķinātu ietekmi uz ražu. "Tas ir labākais iespējamais pieņēmums," saka pētījuma autors Čārlzs Gotlībs. Viņš norāda, ka nekur nav definēts, kas ir sintētiskie pesticīdi, kurus iniciatīva vēlas aizliegt. Bet bioloģiskajā lauksaimniecībā tie ir aizliegti.
Mazāk kartupeļu un cūkgaļas
Saskaņā ar pētījumu ražas atšķirība visiem produktiem nav vienāda. Tas ir nozīmīgs kartupeļiem vai cūkām, bet mazs graudaugiem un liellopu gaļai. Bioloģiskajai lopkopībai ir nepieciešams vairāk zālāju, un saimniecībās ir par 23 procentiem mazāk dzīvnieku uz hektāru, kas samazinātu ražošanu.
Turklāt, ja tas būtu jāražo bez pesticīdiem, vairs nebūtu vērts audzēt noteiktus pārtikas produktus. Saskaņā ar pētījumu, iniciatīva ievērojami sarežģītu cukurbiešu, augļu, vīnogulāju, dārzeņu un kartupeļu, kā arī cūkgaļas piegādi. Piena un graudaugu ražošanu tas diez vai ietekmēs.
Iniciatīva nenodrošina bioloģisko lauksaimniecību
Iniciatori pēc pieprasījuma raksta, ka viņu iniciatīva nenozīmē pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību. "Pesticīdu iniciatīva vēlas iznīcināt tikai sintētiskos pesticīdus," saka Natālija Favre, iniciatīvas komitejas pārstāve. Bioloģiskā lauksaimniecība ir ierobežojošāka nekā iniciatīva, kā arī aizliedz sintētisko mēslošanas līdzekļu un antibiotiku lietošanu. Mēslošanas līdzekļiem būtu liela ietekme uz ražu. Tomēr tās palika atļautas tāpat kā antibiotikas.
Pētījumā ir cits viedoklis: iniciatīva paredz visu sintētisko pesticīdu aizliegumu un tādējādi pat pārsniedz organisko standartu. Autori atsaucas uz Federālās padomes ziņojumu. Viņš raksta, ka iniciatīva ietekmē arī mikrobu un fermentu sintēzes. Arī dabiskās vielas tiek sintētiski ražotas, jo tās ir pārāk reti. Tie būtu aizliegti ar iniciatīvu, piemēram, feromoni. Šādi skatoties, ienākumu zaudējums varētu būt vēl lielāks.
“Pārtraukumu varētu kompensēt ar mazāk pārtikas izšķērdēšanu.” Natālija Favre, Iniciatīvas komiteja
Iniciatori sagaida arī ienākumu zaudēšanu. Viņai tuvs bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta ilgtermiņa pētījums paredz ražas kritumu par 20 procentiem. "Šo neveiksmi viegli varētu kompensēt ar pārtikas atkritumu samazināšanos, kas veido 30 procentus no kopējās produkcijas," saka Favre. TURPINĀT PĒC REKLĀMAS
Turklāt pētījumā tiek pieņemts, ka lauksaimniecība nemainīsies. "Pētījumā nav ņemta vērā pāreja no lauksaimniecības zemes uz lielāku ražošanas apjomu cilvēkiem, jaunu lauksaimniecības metožu izstrāde, pētniecība, inovācijas un atkritumu rašanās novēršana," saka Favre. Pētījumā ir cits viedoklis: tā kā bioloģiskajām saimniecībām ir vidēji piecas reizes lielāki zaudējumi nekā parastajām saimniecībām un šos zaudējumus kompensē vairāk tiešmaksājumu, iniciatīva pasliktinātu Šveices lauksaimniecības rentabilitāti.
Pārtikas nozares pārstāvju nepārstāvošā aptaujā pētījumā arī identificētas papildu izmaksas uzņēmumiem, lai ievērotu higiēnas standartus bez pesticīdiem. Tā kā būtu aizliegts importēt pārtiku, kas izgatavota no sintētiskiem pesticīdiem, uzņēmumi, kas pārstrādā, piemēram, kafiju vai kakao pupiņas, baidās no trūkumiem. Importa aizliegums varētu būt arī pretrunā ar esošajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem.