Slovākijas kartupeļu nozare atrodas krustcelēs. Neskatoties uz bagātajām kartupeļu audzēšanas tradīcijām, valsts tagad importē gandrīz pusi no saviem kartupeļu piedāvājumiem. Situācija liecina par plašākām problēmām Slovākijas lauksaimniecībā, kur saplūst ekonomiskās, klimatiskās un strukturālās problēmas. Šajā rakstā ir apskatīts pašreizējais kartupeļu audzēšanas stāvoklis Slovākijā, faktori, kas veicina tās samazināšanos, un centieni, kas tiek veikti, lai atdzīvinātu šo svarīgo nozari.
Slovākijas kartupeļu audzēšanas samazināšanās
Pēdējo desmitgažu laikā kartupeļu audzēšana Slovākijā ir piedzīvojusi dramatisku kritumu. Kādreiz kartupeļi tika uzskatīti par galveno pārtiku, un tie ir zaudējuši savu nozīmi uz Slovākijas galda, gada patēriņam uz vienu iedzīvotāju samazinoties no vairāk nekā 80 kilogramiem līdz aptuveni 50 kilogramiem. Šī uztura paradumu maiņa kopā ar pieaugošo konkurenci no importēto produktu puses ir padarījusi vietējiem lauksaimniekiem mazāk pievilcīgu ieguldījumu kartupeļu audzēšanā.
2024. gadā Slovākijas lauksaimnieki kartupeļus audzē tikai 5,644 hektāros. Lai sasniegtu pašpietiekamību, šo jomu vajadzētu dubultot. Tomēr daudzi lauksaimnieki nevēlas paplašināt savu kartupeļu ražošanu pat tradicionālajos kartupeļu audzēšanas reģionos, piemēram, Liptovā, Spišā un Šariš.
Ārējais spiediens: klimata pārmaiņas un ģeopolitiskie faktori
Problēmas, ar kurām saskaras Slovākijas kartupeļu audzētāji, ir ne tikai vietējas, bet arī globālas. Klimata pārmaiņas ir radījušas lielāku neparedzamību lauksaimniecībā visā Eiropā. Francijā, no kurienes Slovākija importē dārgus kartupeļus, nepastāvīgo laikapstākļu dēļ lauksaimnieki tik tikko ir paspējuši iestādīt optimālos termiņos. Vācijā un Nīderlandē plūdi un novēlota stādīšana ir traucējusi ražošanu.
Arī karš Ukrainā ir atstājis ievērojamas sekas. Kopš 2022. gada Ukrainai ir atļauts eksportēt kviešus uz ES bez tarifiem, tādējādi izdarot spiedienu uz Slovākijas graudu ražotājiem. Šī situācija uzsver Slovākijas lauksaimniecības nozares neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem un vajadzību pēc lielākas noturības, izmantojot daudzveidīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi.
Centieni atdzīvināt kartupeļu audzēšanu
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Slovākijā ir vērojamas jaunas intereses par kartupeļu audzēšanu pazīmes. 2024. gadā kartupeļu audzēšanai atvēlētās platības pieauga par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Daļēji šis pieaugums ir saistīts ar mērķtiecīgu valsts atbalstu, kas ietver subsīdijas 327 eiro par hektāru kartupeļu audzēšanai un plāno būvēt jaunas noliktavas ar 40,000 XNUMX tonnu ietilpību. Šo centienu mērķis ir padarīt kartupeļu audzēšanu dzīvotspējīgāku un mudināt vairāk lauksaimnieku atgriezties pie šīs tradicionālās kultūras.
Turklāt valsts uzņēmuma Hydromeliorácie atdzimšana tiek uzskatīta par būtisku soli kartupeļu audzēšanas atbalstīšanā. Šis uzņēmums, kas gadiem ilgi ir atstāts novārtā un ar nepietiekamu finansējumu, tagad saņems ievērojamas investīcijas, lai atjaunotu Slovākijas apūdeņošanas infrastruktūru. Efektīva apūdeņošana ir būtiska labai kartupeļu ražai, jo īpaši, ja laikapstākļi kļūst arvien nepastāvīgāki.
Lauksaimnieku organizāciju loma un piekļuve tirgum
Viens no galvenajiem izaicinājumiem Slovākijas kartupeļu audzētājiem ir piekļuve tirgum. Lauksaimnieki, piemēram, Jans Komārs no Prešovas, uzsver, cik svarīgi ir piedalīties organizētās mārketinga grupās. Šīs grupas ļauj lauksaimniekiem apvienot resursus, vienoties par labākām cenām un nodrošināt līgumus ar mazumtirdzniecības ķēdēm. Tomēr šādu grupu veidošana ir izrādījusies sarežģīta Slovākijā, kur konkurence un lauksaimnieku neuzticēšanās bieži kavē sadarbību.
Šīs pieejas potenciālu parāda to lauksaimnieku panākumi, kuri ir iesaistījušies šajās organizācijās, piemēram, Senecas apgabalā, kur tagad audzē pusi no Slovākijas kartupeļiem. Šie lauksaimnieki ir ne tikai optimizējuši apūdeņošanas izmantošanu, bet arī izveidojuši efektīvas mārketinga organizācijas, kas ir pavērušas durvis uz lielākiem tirgiem.
Kartupeļu audzēšanas nākotne Slovākijā ir atkarīga no lauksaimnieku vēlmes pielāgoties mainīgajiem gan klimatiskajiem, gan ekonomiskajiem apstākļiem. Lai gan ir nepieciešams valdības atbalsts un strukturālās reformas, šīs nozares atdzimšana galu galā būs atkarīga no lauksaimnieku centieniem ieviest jauninājumus un sadarboties. Ieviešot jaunas tehnoloģijas, piedaloties mārketinga organizācijās un labāk izmantojot pieejamos resursus, Slovākijas lauksaimnieki var palielināt kartupeļu ražošanu un virzīties uz lielāku pašpietiekamību.
Slovākijas kartupeļu nozarei ir potenciāls atkal attīstīties, taču, lai pārvarētu problēmas, kas izraisījušas tās lejupslīdi, būs vajadzīgas visu ieinteresēto pušu saskaņotas pūles. Ceļš uz atdzīvināšanu ir skaidrs, taču tas prasa apņemšanos, sadarbību un gatavību pieņemt pārmaiņas.
