Lietuva 2023. gada beigās izrādījās lielākais kartupeļu ražotājs Baltijas valstīs. Šeit aktīvi attīstās arī citas lauksaimniecības uzņēmējdarbības jomas. Taču valsts nevalstiskās organizācijas aplēsušas, ka nozares darba rezultātā vidē nonāk aptuveni ceturtā daļa no visām siltumnīcefekta gāzēm. Tas veicina gaisa un ūdens piesārņojuma palielināšanos un bijušās bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Sabiedriskie aktīvisti Seima iepazīstināja ar ieteikumiem, kā situāciju mainīt. Parlamentam sagatavotajā dokumentā viņi norādīja, ka lauksaimniecība veido vairāk nekā 95 procentus no amonjaka, kas nonāk vidē. Apmēram puse no vietējiem ūdenskrātuvēm ir nomācošā stāvoklī, un vides problēmas saasinās.
Pēc organizāciju ziņām, Lietuvā jau ir erodēti 19 procenti augsnes, kas mudina stādu audzētājus paplašināt savu platību. Kopš 2003.gada zemnieku skaits republikā ir samazinājies uz pusi, bet viņu izmantotā aramzeme pieaugusi par 17 procentiem. Šobrīd gandrīz puse valsts teritorijas jau ir iesaistīta lauksaimniecības kultūru audzēšanā.
Kā norāda aktīvisti, šāds stāvoklis ir pilnīgi nepamatots ar ekonomiskajiem ieguvumiem. Nozare, kas saražo aptuveni piecus procentus no Lietuvas iekšzemes kopprodukta, nodara valstij nesamērīgus zaudējumus.
