Lai aizsargātu savu lauksaimniecības produktu eksportu, Eiropas Savienība (ES) ir oficiāli pieprasījusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) izveidot atbilstības komisiju attiecībā uz Kolumbijas antidempinga tarifiem saldētiem frī kartupeļiem. Šis lūgums tika iesniegts pēc vairākām neveiksmīgām konsultācijām starp abām pusēm, un ES tagad cenšas panākt formālu šī jautājuma atrisinājumu. ES argumentu pamatā ir tas, ka Kolumbijas nesenā rīcība pilnībā neatbilst PTO iepriekšējiem nolēmumiem šajā lietā.
Strīda priekšvēsture
Konflikts starp ES un Kolumbiju aizsākās 2018. gadā, kad Kolumbija pirmo reizi noteica antidempinga maksājumus no ES importētiem saldētiem frī kartupeļiem. Šie tarifi tika piemēroti gandrīz 85 % no ES eksporta, kura vērtība ir EUR 19.3 miljoni, un tie tika uzskatīti par būtisku šķērsli tirdzniecībai. Kolumbijas valdība iebilda, ka ES saldētie kartupeļi tiek pārdoti par netaisnīgi zemām cenām, kas var kaitēt vietējiem kartupeļu audzētājiem un valsts iekšējam tirgum.
Taču Eiropas Savienība apstrīdēja šos apgalvojumus, norādot, ka tarifi ir nepamatoti un neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem. 2019. gada novembrī ES oficiāli pieprasīja PTO konsultācijas ar Kolumbiju strīdu izšķiršanas lietā DS591. Šis solis bija paredzēts, lai novērstu iespējamās neatbilstības PTO noteikumiem un rastu risinājumu, nesamazinot problēmu.
PTO lēmums
2022. gadā pēc gadiem ilgām pārdomām PTO žūrija izdeva gala ziņojumu, kas lielā mērā atbalsta ES. Ekspertu grupa piekrita ES bažām par antidempinga nodevām, norādot, ka Kolumbijas tarifi neatbilst PTO noteikumiem. Turklāt 2022. gada decembrī saskaņā ar PTO daudzpusējo pagaidu pārsūdzības vienošanos (MPIA) tika izdota šķīrējtiesnešu balva, kas vēl vairāk atbalsta ES nostāju.
Tomēr Kolumbija apstrīdēja šo spriedumu, apgalvojot, ka tā ir ieviesusi PTO secinājumus, pārskatot savus tarifu aprēķinus. 2023. gada novembrī Kolumbijas valdība izdeva ministru rezolūciju, koriģējot sākotnējās antidempinga starpības, bet secinot, ka nodokļiem jāpaliek spēkā. ES nepiekrīt Kolumbijas interpretācijai, uzskatot, ka valsts ir mākslīgi palielinājusi dempinga starpības, izmantojot metodoloģijas, kas neatbilst PTO standartiem.
ES lūgums izveidot atbilstības paneli
31. gada 2024. maijā ES oficiāli pieprasīja atbilstības konsultācijas ar Kolumbiju, norādot, ka valsts nav pilnībā īstenojusi PTO konstatējumus. Saskaņā ar ES novērtējumu Kolumbijas izmantotā pārskatītā metodoloģija joprojām pārkāpj starptautiskās tirdzniecības noteikumus un turpina negodīgi ietekmēt ES saldēto frī kartupeļu eksportu.
Nākamais solis strīdu izšķiršanas procesā būs PTO atbilstības komisijas izveide, kurai būs 90 dienas, lai sagatavotu ziņojumu. Šī grupa pārbaudīs, vai Kolumbijas darbības pilnībā atbilst PTO pamatnostādnēm un vai antidempinga maksājumi ir jāsaglabā vai jākoriģē tālāk.
Plašāka ietekme uz starptautisko tirdzniecību
Šīs lietas iznākumam ir būtiska ietekme ne tikai uz ES un Kolumbiju, bet arī uz starptautisko lauksaimniecības preču tirdzniecību. Antidempinga tarifi, ko izmanto, lai aizsargātu vietējās nozares no negodīgas konkurences, ir izplatīti globālajā tirdzniecībā, taču tiem ir jāatbilst PTO noteikumiem. Ja atbilstības komisija būs ES pusē, tas varētu radīt precedentu tam, kā valstīm būtu jāīsteno PTO lēmumi un jārisina antidempinga pasākumi.
Turklāt šīs lietas atrisināšanai varētu būt plašāka ietekme uz lauksaimniecības produktu eksportētājiem visā pasaulē. Daudzas valstis paļaujas uz PTO, lai nodrošinātu godīgu tirdzniecības praksi, un ES neatlaidīgie centieni apstrīdēt Kolumbijas tarifus uzsver, cik svarīgi ir ievērot šos starptautiskos nolīgumus.
Eiropas Savienības lēmums saasināt strīdu par Kolumbijas antidempinga tarifiem saldētiem frī kartupeļiem, pieprasot PTO atbilstības komisiju, ir būtisks solis tās lauksaimniecības eksporta aizsardzībā. Tā kā abām pusēm nav izdevies atrisināt šo jautājumu konsultāciju ceļā, atbilstības komisijas izveide būs būtisks solis, lai noteiktu, vai Kolumbijas rīcība atbilst PTO nolēmumiem. Šīs lietas iznākumam varētu būt ilgstoša ietekme uz starptautiskās tirdzniecības praksi, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksportētājiem, kuri paļaujas uz godīgiem un pārredzamiem tarifu noteikumiem.
