#IlgtspējīgaLauksaimniecība #AugsnesVeselība #LaukskopībaInovācijas #Atlikumbarības vielas, AršanaIzaicinājums #Kartupeļu audzēšana #Videslauksaimniecība #LauksaimniecībaIlgtspēja #Rauga #LaukkopībasRevolūcija
Prinča Edvarda salā notiek revolucionārs eksperiments, kas izaicina tradicionālās lauksaimniecības metodes. Skots Andersons, Kanādas lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas pētniecības stacijas Haringtonas zinātnes koordinators, ierosināja “Plowdown Challenge”. Šajā novatoriskajā pasākumā kartupeļu lauks tika kultivēts, izmantojot tikai iepriekšējā gada kultūru atlikušās barības vielas, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc papildu mēslojuma. Šis izaicinājums ne tikai parāda ilgtspējīgas attīstības potenciālu lauksaimniecība bet arī uzsver augsnes kopšanas nozīmi. Lauksaimnieki un lauksaimniecības entuziasti ar nepacietību gaida rezultātus un ir gatavi mainīt savu pieeju audzēšanai.
Prinča Edvarda salas centrā radikāls eksperiments no jauna nosaka lauksaimniecības nākotni. Plowdown Challenge, ko vada Skots Andersons, Kanādas lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas pētniecības stacijas Harrington zinātnes koordinators, ir noteikusi pamatu revolucionārai atklāsmei ilgtspējīgā lauksaimniecībā. Izaicinājums? Bagātīga kartupeļu lauka kultivēšana bez papildu mēslojuma palīdzības, paļaujoties tikai uz iepriekšējām kultūrām iegūtajām barības vielām.
"Mēs centāmies izdomāt kaut ko tādu, kas parādītu ražotājiem, ka jūs patiešām varat izaudzēt pienācīgu kartupeļu ražu ar samazinātu mēslojuma daudzumu," skaidroja Andersons. "Mēs tikai vēlējāmies izdomāt citu veidu, kā parādīt, kā, samazinot mēslojumu, jūs joprojām varat iegūt ražu."
Izaicinājuma pamatā esošā metodoloģija bija ģeniāla. Laukā sākotnēji tika apstādīts sarkanais āboliņš, kas iepriekšējā vasarā tika uzarts augsnē. Pēc tam rudenī tika iesēta miežu un augsnes apstrādes redīsu segums. Pavasarī apkalpe iestādīja kartupeļu šķirni Mountain Gem, atturoties no jebkāda papildu mēslojuma pievienošanas, izņemot barības vielu atliekas, kas palikušas augsnē no segaugiem.
Andersons uzsvēra atlikušo barības vielu izmantošanas nozīmi: “Šeit arī tas ir daļa no mērķa, lai izmantotu dažas atlikušās barības vielas augsnē no iepriekšējām nokultām kultūrām... Tas tikai dod jums papildu kredītus bankā, kad runa ir par slāpeklis, īpaši."
Izaicinājums ir izpelnījies uzmanību ne tikai ar savu novatorisko pieeju, bet arī ar pārsteidzošajiem rezultātiem. Kartupeļu novākšanas laikā projekta līdzstrādnieks Rodžers Henrijs pauda izbrīnu: “Patiesībā es biju diezgan pārsteigts. Šeit bija daži 10 unces kartupeļi, kas jums dos bonusu Cavendish Farms līgumā.
Papildus izaicinājuma satraukumam eksperiments uzsver augsnes kvalitātes plašāku nozīmi. Henrijs uzsvēra: “Tas nav paredzēts tikai lauksaimniekiem: es domāju, ka sabiedrībai ir labi uzzināt labas augsnes vērtību. Apgabala labklājība ir saistīta ar augsnes kvalitāti, un mums ir svarīgi kopt un uzturēt savas augsnes.
Tā kā izaicinājums turpina aizraut lauksaimniecības sabiedrību, lauksaimnieki, agronomi, lauksaimniecības inženieri un zinātnieki ar nepacietību gaida gala rezultātus. Plowdown Challenge ir vairāk nekā inovatīvu lauksaimniecības metožu pārbaude; tas atspoguļo paradigmas maiņu ilgtspējīgā lauksaimniecībā, mudinot lauksaimniekus pārskatīt savas metodes un izpētīt savas zemes neizmantoto potenciālu.
Plowdown Challenge kalpo kā apliecinājums ilgtspējīgas lauksaimniecības atjautībai. Izmantojot atlikušo barības vielu spēku un piešķirot prioritāti augsnes veselībai, lauksaimnieki var sasniegt ievērojamu ražu, vienlaikus samazinot atkarību no dārgiem mēslošanas līdzekļiem. Šis eksperiments ne tikai izaicina tradicionālo lauksaimniecības gudrību, bet arī paver jaunas durvis videi draudzīgai un ekonomiski dzīvotspējīgai praksei. Gaidot galīgos rezultātus, lauksaimniecības kopiena atrodas uz transformācijas laikmeta sliekšņa, kur ilgtspējīga lauksaimniecības prakse paver ceļu zaļākai, pārtikušākai nākotnei.
