Kartupeļu audzētājs Andrejs Bogatkins no Muratovkas ciema ir tik aizrautīgs ar savu darbu, ka sapņo par to naktī
Tas ir dzīvot
- Es redzu sapņus: it kā laicīgi neiestādīju kartupeļus, nelaistīju, neapstrādāju ar herbicīdiem – un tie aizauga ar nezālēm. Vispār viņai galva sāp 24/7, – atzīst Andrejs.
Taču tas izklausās nevis pēc sūdzēšanās par bargu zemnieka saimniecību, bet gan pēc stāsta par mīļotu, kaut arī kaprīzu bērnu, kurš sagādā vecākiem daudz nepatikšanas.
- Šogad pavasaris izrādījās auksts, nācās atlikt stādīšanu, tāpēc agrie kartupeļi pat nesāka ziedēt: piepildīja pumpuru un izmeta to. Tā kā jutu, ka ziedēšanai vairs neatliek laika, jāsteidz piesiet bumbuļus. No rīta nāku uz lauka – viņa
vienatnē, vakarā – pavisam savādāk. Tik interesanti! Tas ir tas, kas jums ir nepieciešams, lai dzīvotu…
Nav pārsteidzoši, ka ar šādu attieksmi pret otro maizi Bogatkins kļuva par vienu no labākajiem kartupeļu audzētājiem Penzas reģionā. Savu uzņēmējdarbību viņš uzsācis pirms 12 gadiem – tēvs Aleksandrs Anatoļjevičs, arī zemnieks, dēlam atvēlējis vairākus hektārus zemes.
Uz veiksmes virsotnes
Sākumā kartupeļus iestādīja ar senām metodēm – ar rokām, vagās, ar parastu baļķi ritinot. Bet šī tehnoloģija nedeva lielu ražu, un Andrejam nācās iegremdēties dārzeņu audzēšanas teorijā, izpētīt sakņu kultūru audzēšanas labāko praksi.
Galu galā viņš izvēlējās holandiešu inovatīvo metodi, kas ļauj savākt 30–40 tonnas kartupeļu no viena hektāra: bumbuļi tiek stādīti izveidotās augstās grēdās, kas labi aizsargā auga pazemes daļu no pūšanas procesiem un palīdz piesātināt kartupeļus. krūmi ar skābekli un saules gaismu.
Taču šī tehnoloģija prasīja miljoniem investīciju: bija vajadzīgs traktors, kartupeļu stādāmā iekārta, dobes formētājs, kartupeļu kombains, laistīšanas sistēma, noliktavas. Un, protams, elites sēklas.
Visa peļņa no kartupeļu pārdošanas tika tērēta ražošanas attīstībai, un nācās ņemt vairākus kredītus. Liels palīgs bija Zemkopības ministrijas dotācija 1.5 miljonu rubļu apmērā, ko KFH saņēma 2017. gadā.
Nav izmantots tīrīšanai
“Mēs tiešām sākām iegūt augstas ražas: no hektāra nesavācam mazāk par 30 tonnām, vienā gadā tas sasniedza pat 42 tonnas,” stāsta Bogatkins. – Mēs audzējam vairākas pārbaudītas zonētu kartupeļu šķirnes. Vispopulārākais un garšīgākais ir Eiropas selekcionāru audzētais “gala”. Arī skaisti izskatās. Atceros, ka sagatavojām pārdošanai (nomazgājām, salikām tīklos – bumbulis pie bumbuļa, ne plankums, ne tārpa bedre) un vedām uz Penzu uz tirdziņu. Viņi to nolika uz letes, un cilvēki iet garām un saka: "Kāpēc mums vajag ēģiptiešu kartupeļus?"
Man ir apnicis pierādīt, ka tas ir mans, Mokša. Un viņiem ir savs: “Vai tu melosi, no kurienes Mokšanā tāda lieta rodas?” Un aiziet pie kaimiņa, kurš tirgo kartupeļus parastajā formātā – viņam tie cinka spainīšos, apmesti ar zemi. Jūs nevarat iedomāties, cik tas bija apkaunojoši!
Agrīnās sakņu kultūras KFH sāks novākt augusta pēdējās dienās, lai gan tās nogatavosies daudz agrāk. Bet jaunos kartupeļus Bogatkins nepārdod. Pēc Andreja teiktā, šo nišu mūsu tirgū ieņēma Krasnodaras apgabals un citi dienvidu reģioni, kas jau piegādā jaunās ražas bumbuļus.
- Jaunie kartupeļi ir ļoti maigi, tos novāc gandrīz ar rokām, lai nesabojātu bumbuļus, kas prasa papildu darbaspēku. Tagad mums tas ir neizdevīgi un neizdevīgi. Pagaidīsim, kamēr bumbuļiem miza kļūs pietiekami blīva, lai ar kombainu varētu droši novākt ražu un likt glabāšanā uz ziemu.
